KONKURSS PE/AD/304/2024
Administratori ar Luksemburgas pilsonību (AD 6)
Kandidātiem pirms pieteikšanās rūpīgi jāizlasa “Rokasgrāmata kandidātiem”, kas pievienota pielikumā šim paziņojumam par konkursu. Minētā rokasgrāmata ir paziņojuma par konkursu neatņemama sastāvdaļa, un tā palīdzēs izprast konkursiem un atlases procedūrām piemērojamos noteikumus un pieteikšanās kārtību.
SATURA RĀDĪTĀJS
A. AMATA APRAKSTS UN ATBILSTĪBAS KRITĒRIJI
B. PROCEDŪRAS NORISE
C. PIETEIKUMU IESNIEGŠANA
PIELIKUMS: ROKASGRĀMATA KANDIDĀTIEM EIROPAS PARLAMENTA ORGANIZĒTOS ATKLĀTOS KONKURSOS / ATLASES PROCEDŪRĀS
A. AMATA APRAKSTS UN ATBILSTĪBAS KRITĒRIJI
1. Vispārīgā informācija
Eiropas Parlaments ir nolēmis organizēt atklātu konkursu (kategorija AD 6), lai izveidotu piemēroto kandidātu sarakstu iespējamai tādu darbinieku pieņemšanai darbā, kuriem ir Luksemburgas Lielhercogistes pilsonība.
Meklētais profils ir administrators darbam Eiropas Parlamenta Ģenerālsekretariātā, un ir iecerēts atlasīt 10 piemērotos kandidātus.
Konkurss tiek rīkots, pamatojoties uz Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk — “Civildienesta noteikumi”) 29. panta 1. punktu, kā arī Eiropas Parlamenta Prezidija 2022. gada 21. novembra lēmumu par vispārīgiem īstenošanas noteikumiem, ar ko īsteno Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 27. pantu.
|
Saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 27. pantu “[i]ecelšana amatā ir virzīta uz to, lai iestāde saņemtu pakalpojumus, ko sniedz visspējīgākie, visefektīvākie un visgodīgākie ierēdņi, kas iecelti amatā, ņemot vērā pēc iespējas plašāku ģeogrāfisko teritoriju, un izraudzīti no Kopienu dalībvalstu pilsoņiem. Neviens amats netiek rezervēts kādas konkrētas dalībvalsts pilsoņiem.” Eiropas Parlaments pastāvīgi īsteno centienus pieņemt darbā personālu, kas pārstāv iespējami plašu ģeogrāfisko teritoriju, lai garantētu, ka Eiropas Savienības civildienestam ir bagātīga kultūras un valodu daudzveidība. Parlamenta plurālistiskais raksturs ir nozīmīga iestādes tēla un misijas daļa. Ģeogrāfiski līdzsvarots personāla sastāvs ļauj Parlamentam pilnībā izmantot priekšrocības, ko sniedz Eiropas Savienības daudzveidība. Tomēr Parlamenta Ģenerālsekretariāta ierēdņu vidū ir vērojama būtiska nelīdzsvarotība valstspiederības ziņā, kas nav pamatojama ar objektīviem kritērijiem. Lai novērstu šādu nelīdzsvarotību, Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) un citas ES iestādes, kā arī dalībvalstu iestādes ir izmēģinājušas dažādas komunikācijas un sabiedrības uzrunāšanas stratēģijas. Diemžēl šīs iniciatīvas nav nesušas cerētos rezultātus, jo īpaši attiecībā uz kandidātu plašāku piesaistīšanu no dalībvalstīm, kuras personāla struktūrā ir nepietiekami pārstāvētas. Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 27. pantu princips, ka visi Savienības pilsoņi ir vienlīdzīgi, ļauj katrai iestādei pieņemt atbilstošus pasākumus, ja ir konstatēta būtiska nelīdzsvarotība ierēdņu valstspiederības ziņā, kas nav pamatojama ar objektīviem kritērijiem. Parlamenta Prezidijs 2022. gada 21. novembrī pieņēma “Vispārīgos īstenošanas noteikumus, ar ko īsteno Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 27. pantu”. Tie ļauj Parlamentam pieņemt attiecīgus pasākumus, lai novērstu būtisku nelīdzsvarotību ierēdņu valstspiederības ziņā. Minētie noteikumi paredz, ka tad, ja Prezidijs ierēdņu sastāvā konstatējis būtisku nelīdzsvarotību attiecībā uz vienas vai vairāku valstu pārstāvību, ģenerālsekretārs var rīkot konkursus, kuros var piedalīties tikai šo nepietiekami pārstāvēto valstu pilsoņi. Tādējādi piemēroto kandidātu fondu papildinās vairāk kandidātu tieši no šīm valstīm un Parlamentam būs iespējams pieņemt darbā darbiniekus, ievērojot iespējami plašu ģeogrāfisko līdzsvaru. Luksemburgas Lielhercogiste ir viena no dalībvalstīm, kuras pilsoņu īpatsvars Eiropas Parlamenta Ģenerālsekretariāta ierēdņu vidū ir nesamērīgi zems. Turklāt ierēdņu ar Luksemburgas valstspiederību vecuma struktūra liecina par to, ka ievērojama daļa tuvākajos gados dosies pensijā, tādējādi vēl vairāk saasinoties nepietiekamas pārstāvības problemātikai. Jānorāda, ka Parlaments stingri ievēro principu, ka darbinieki tiek pieņemti darbā, balstoties uz viņu nopelniem. Neviens amats netiek rezervēts kādas konkrētas dalībvalsts pilsoņiem, un piemēroto kandidātu saraksts, kas tiks izveidots šā konkursa rezultātā, būs līdzvērtīgs visiem pārējiem Eiropas Parlamenta un EPSO izveidotajiem piemēroto kandidātu sarakstiem. |
Lielais vairums Eiropas Parlamenta piedāvāto amata vietu paredz darba pienākumu izpildi Parlamenta trijās darba vietās — Briselē, Luksemburgā un Strasbūrā — atbilstoši Parlamenta dienestu vajadzībām. Darba pienākumu izpilde var būt saistīta ar braucieniem starp Parlamenta darba vietām.
Darbinieki tiks pieņemti darbā AD 6 kategorijas pirmajā pakāpē ar pamatalgu 6231,42 EUR mēnesī. Algai piemēro Savienības nodokli un citus atvilkumus, kas paredzēti Eiropas Savienības Civildienesta noteikumos. Algu neapliek ar valsts nodokļiem. Pakāpe, kurā izvēlētais kandidāts tiks pieņemts darbā, var tikt pielāgota, ņemot vērā profesionālo pieredzi. Turklāt pamatalgu ar atsevišķiem nosacījumiem papildina piemaksas.
Eiropas Parlaments īsteno vienlīdzīgu iespēju politiku un pieņem kandidātu pieteikumus, nepieļaujot nekādu diskrimināciju, piemēram, dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpašību, valodas, ticības vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu, piederības nacionālai minoritātei, mantiskā stāvokļa, izcelsmes, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas, civilstāvokļa vai ģimenes stāvokļa dēļ.
2. Amata apraksts
Administratoriem Eiropas Parlamenta Ģenerālsekretariātā ir plašs darbības spektrs. Viņi veic pārvaldības, plānošanas un pētniecības uzdevumus, kas atkarībā no tās Ģenerālsekretariāta struktūrvienības, kurā piemērotais kandidāts tiek pieņemts darbā, var ietvert šādas darbības turpmāk minētajās jomās:
(a) konsultāciju sniegšana un atbalsts Eiropas Parlamenta deputātiem un parlamentārajām struktūrām —
– īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa darba prognožu sagatavošana parlamentārajām struktūrām un šā darba pārvaldība;
– parlamentārai struktūrai raksturīgu jautājumu risināšana un iesaistīšanās Eiropas Parlamenta nostāju sagatavošanā un izveidē, izstrādājot ziņojumus un analīzes un veicot specializētus pētījumus;
– saziņas tīklu veidošana, it sevišķi starp deputātiem un citām ES iestādēm vai struktūrām un dalībvalstu ekonomiskajām un sociālajām aprindām;
– palīdzība ārēju pasākumu (konferenču, semināru) organizēšanā un publiskas uzstāšanās;
(b) resursu pārvaldība —
– palīdzība Eiropas Parlamenta personāla vadībā, tostarp vajadzību pēc cilvēkresursiem izvērtēšana, amata aprakstu sagatavošana, mācību programmu izstrāde, administrēšana un uzraudzība, Civildienesta noteikumu piemērošana un izpilde, specifisku projektu pārraudzība vai koordinēšana un sadarbība ar iesaistītajām struktūrvienībām un/vai atbilstošajām struktūrvienībām starpiestāžu līmenī;
– palīdzība Parlamenta finanšu resursu pārvaldībā, piemēram, iesaistīšanās budžeta prognožu sagatavošanā, budžeta un līgumu administrēšanas uzraudzībā, koordinēšanā un kontrolē, iekšējo finanšu kontroļu izveidē un īstenošanā un finanšu kanālu un procedūru atbilstības nodrošināšanā ES Finanšu regulai un attiecīgajiem īstenošanas noteikumiem;
(c) juridiskie jautājumi —
– sekošana līdzi Eiropas Savienības tiesu judikatūrai un Ģenerālsekretariāta struktūrvienību informēšana;
– nozīmīgu politisko notikumu juridiskās ietekmes novērošana;
– pētījumu, piezīmju un satura kopsavilkumu sagatavošana;
– noteikumu projektu analīze, sagatavošana un izstrāde savā atbildības jomā, kā arī visos jautājumos, kas saistīti ar struktūrvienības vadīšanu, pēc augstākās vadības pieprasījuma;
– noteikumu un judikatūras izpēte un pārraudzība, vadības un struktūrvienību informēšana un konsultēšana par norisēm regulējuma jomā un konkrētām, specifiskām lietām;
– kvalitatīvas tiesību aktu izstrādes nodrošināšana no juridiskā viedokļa;
(d) informācijas un komunikācijas politika —
– medijiem un plašai sabiedrībai paredzētas informācijas par Parlamenta darbību sagatavošana, tekstu izstrāde, publicēšana un izplatīšana, tostarp paziņojumu presei sagatavošana, palīdzība un informācijas sniegšana mediju pārstāvjiem, palīdzība deputātiem uzturēt attiecības ar presi (preses konferences utt.);
– Eiropas jautājumiem veltītu semināru organizēšana un vadīšana viedokļu izplatītāju auditorijai;
– komunikācijas darbību sagatavošana un pārraudzība, tostarp sabiedrības informētības uzlabošanai paredzētu pasākumu izstrāde, rīkošana un/vai dalība šādos pasākumos, grupu vai individuālo apmeklējumu organizēšana un administrēšana, sarunu vadīšana, komunikācijas materiālu izstrāde un pielāgošana utt.;
(e) informācijas tehnoloģijas (IT) un IT drošība un drošums —
– palīdzība IT standartu noteikšanā, tehniskās uzraudzības pienākumi un tehnisku konsultāciju sniegšana šajā jomā;
– IT pakalpojumu vadības procesu izstrāde, definēšana, pielāgošana, ieviešana, pārraudzība un pastāvīga uzlabošana;
– IT drošības standartu un politikas, kā arī īstenošanas vadlīniju izstrāde attiecībā uz personām, īpašumu un informāciju;
– drošības apdraudējumu un risku analīze saistībā ar iestāžu interesēm un darbībām;
– apdraudējumu izvērtēšanas un riska analīzes procedūru īstenošana saistībā ar tehniskajām specifikācijām vai organizatoriskām/operatīvām procedūrām, kas attiecas uz kompleksām sistēmām, tostarp IT sistēmām;
– operatīvās drošības pakalpojumu, piemēram, profilakses un uzraudzības, drošības personāla uzraudzības pakalpojumu un VIP apsardzes pakalpojumu, koordinācijas īstenošana un pārraudzība;
(f) projektu vadība —
– specifisku projektu pārraudzība un koordinēšana;
– vadības lēmumu pieņemšanas sagatavošana un sekmēšana, ierosinot inovatīvus risinājumus;
– analīžu, ziņojumu, piezīmju, vēstuļu, statistikas un jebkura cita veida dokumentu, tostarp noteikumu projektu, izstrāde;
– palīdzība uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus izstrādē un sekošana līdzi to norisei;
– piedalīšanās sanāksmēs kopā ar augstākā līmeņa vadību vai vadības pārstāvēšana šādās sanāksmēs un iekšēju un ārēju darba grupu darbā un dalība administratīvās sanāksmēs vai to vadīšana.
Lai veiktu minētos uzdevumus, ir nepieciešama spēja rast piemērotus risinājumus dažādām, bieži vien komplicētām problēmām, ātri reaģēt uz mainīgiem apstākļiem un efektīvi komunicēt. Kandidātiem ir jāizrāda iniciatīva, jābūt radošiem un ļoti motivētiem. Viņiem jābūt spējīgiem ietekmēt citus, intensīvi strādāt gan patstāvīgi, gan komandā un veidot sadarbības tīklus daudzkulturālā darba vidē. Vēl kandidātiem jāpiemīt vēlmei turpināt mācīties un pilnveidoties visā savas karjeras gaitā.
3. Atbilstības kritēriji
Pieteikumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā kandidātiem jāatbilst visiem turpmāk norādītajiem vispārīgajiem un specifiskajiem kritērijiem.
(a) Vispārīgie kritēriji
Saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 28. pantu un Civildienesta noteikumu III pielikuma 1. panta 1. punkta i) apakšpunktu kandidātam:
– jābūt Luksemburgas Lielhercogistes pilsonībai,
– jābūt tiesīgam izmantot visas pilsoņa tiesības,
– jābūt izpildītām tiesību aktos noteiktajām militārā dienesta prasībām,
– jāvar uzrādīt atbilstošas rekomendācijas par piemērotību attiecīgo pienākumu veikšanai.
NB! Šajā kontekstā kandidātam ir godprātīgi jādeklarē, ka viņš ir Luksemburgas Lielhercogistes pilsonis, atzīmējot Luksemburgu kā valsti, kuras pilsonība dod tiesības piedalīties konkursā (“atbilstīgā pilsonība”). Turklāt vietnē Apply4EP, izdarot atzīmi attiecīgajā lodziņā, ir jāapliecina, ka kandidāts ir kādas dalībvalsts valstspiederīgais.
Procedūras gaitā kandidātiem būs jāiesniedz savas Luksemburgas pases vai Luksemburgas personas apliecības kopija.
(b) Specifiskie kritēriji
(i) Nepieciešamā kvalifikācija
Kandidāta iegūtajai izglītībai ir jāatbilst pabeigtām vismaz trīs gadus ilgām universitātes studijām, ko apliecina kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm oficiāli atzīts diploms.
Diplomiem neatkarīgi no tā, vai tos izdevusi ES dalībvalsts vai valsts, kas nav ES dalībvalsts, ir jābūt oficiāli atzītiem kādas ES dalībvalsts oficiālā struktūrā, piemēram, izglītības ministrijā.
Ja diplomi ir izsniegti valstī, kas nav ES dalībvalsts, kandidatūras pieteikumam ir jāpievieno apliecinājums par to, kādiem ES diplomiem tie ir līdzvērtīgi. Sīkāka informācija par tādu kvalifikāciju atzīšanu, kuras iegūtas valstīs, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, bet ietilpst ENIC/NARIC tīklā, atrodama šajā saitē: https://www.enic-naric.net. Atlases komisija ņem vērā dažādu izglītības sistēmu atšķirības. “Rokasgrāmatā kandidātiem” ir iekļauta tabula, kurā uzskaitīti prasīto kvalifikācijas minimumu apliecinošo diplomu piemēri. Kandidāti, kuri nebūs pievienojuši apliecinājumu par to, kādiem ES diplomiem ir līdzvērtīgi viņu iegūtie diplomi, un/vai kuru diplomus nebūs atzinusi kādas ES dalībvalsts oficiāla struktūra, netiks pielaisti konkursam.
(ii) Nepieciešamā profesionālā pieredze
Kandidātiem pēc dalībai konkursā nepieciešamās kvalifikācijas iegūšanas (sk. i) apakšpunktu) ir jābūt vismaz divus gadus ilgai profesionālajai pieredzei, kas saistīta ar amata aprakstā uzskaitītajiem pienākumiem (t. i., norādītajās darbības jomās: konsultācijas un atbalsts Parlamenta deputātiem un parlamentārajām struktūrām, resursu pārvaldība, juridiskie jautājumi, informācijas un komunikācijas politika, IT un IT drošība un drošums, projektu vadība). A daļas 2. punktā sniegtajā amata aprakstā ir uzskaitīti vispārēji pienākumi, ko veic tieši Eiropas Parlamenta Ģenerālsekretariāta administratori, tomēr atlases komisija ņems vērā arī to darba pieredzi, kas nav gūta Eiropas Parlamentā vai citās ES iestādēs.
(iii) Valodu zināšanas
Kandidātiem padziļināti jāpārvalda (vismaz C1 līmenī) franču vai vācu valoda (pirmā valoda)
un
labi jāprot (vismaz B2 līmenī) kāda no Eiropas Savienības oficiālajām valodām (otrā valoda), proti, angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, horvātu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu vai zviedru valoda.
Otrā valoda nevar būt tā pati valoda, kas norādīta kā pirmā valoda.
Norādītais minimālais valodas prasmes līmenis attiecas uz katru pieteikuma veidlapā minēto lingvistiskās kompetences jomu (runāšana, rakstīšana, lasīšana un klausīšanās). Minētās kompetences atbilst Eiropas vienotajai valodu prasmes līmeņa noteikšanas sistēmai (https://europa.eu/europass/lv/common-european-framework-reference-language-skills).
Šajā valodu prasmes līmeņa noteikšanas sistēmā augstākais līmenis ir C2, savukārt zemākais — A1.
B. PROCEDŪRAS NORISE
Iecēlējinstitūcija sagatavos to kandidātu sarakstu, kuri ir deklarējuši, ka atbilst šā paziņojuma A daļas 3. punkta a) apakšpunktā minētajiem kritērijiem, un ir iesnieguši pieteikuma dokumentus šā paziņojuma C daļā noteiktajā kārtībā un ievērojot noteikto termiņu. Saraksts tiks nosūtīts atlases komisijas priekšsēdētājam.
Konkurss būs balstīts uz pārbaudījumiem. Tas notiks divos posmos:
1. Priekšatlase (MCQ tests) un atbilstības kritēriju pārbaude
a) priekšatlase (MCQ tests)
b) specifisko atbilstības kritēriju pārbaude
2. Pārbaudījumi
a) rakstiskais pārbaudījums
b) intervija
1. Priekšatlase (MCQ tests) un atbilstības kritēriju pārbaude
a) Priekšatlase (MCQ tests)
Kandidātus, kuru vārdi iekļauti iecēlējinstitūcijas sagatavotajā sarakstā, uzaicinās piedalīties datorizētā priekšatlases testā, kuru veidos jautājumi ar piedāvātiem atbilžu variantiem (MCQ).
MCQ tests notiks franču vai vācu valodā (pirmā valoda).
MCQ testu veidos ne vairāk kā 40 jautājumi, kas formulēti tā, lai pārbaudītu kandidātu zināšanas šādās četrās jomās: zināšanas par Eiropas Savienību, zināšanas par Eiropas Parlamentu, teksta loģiskā analīze un matemātisko iemaņu tests. Pirms testa norises dienas kandidātiem jau laikus tiks nosūtīti jautājumu piemēri.
MCQ tests notiks tiešsaistē un ne ilgāk kā 60 minūtes. Kandidāti jau laikus saņems norādījumus par testu norisi. Testi notiks konkrētā datumā un konkrētā laikā. Kopā ar uzaicinājumu piedalīties testā un norādījumiem kandidāti saņems arī informāciju par precīzo testa ilgumu.
b) Specifisko atbilstības kritēriju pārbaude
Kandidātiem, kuri MCQ testā ieguvuši visvairāk punktu, atlases komisija pārbaudīs specifisko atbilstības kritēriju izpildi. Kandidātu dokumenti tiks pārbaudīti dilstošā punktu secībā, sākot ar tiem kandidātiem, kuri ieguvuši augstāko punktu skaitu. Kad atlasīto kritērijiem atbilstošo kandidātu skaits būs četrreiz lielāks nekā iecerētais piemēroto kandidātu skaits, atlases komisija vairs neturpinās pārbaudīt pārējo kandidātu dokumentus. Ja MCQ testa rezultātu saraksta pēdējā kvalificējošā vietā būs vairāki kandidāti ar vienādu punktu skaitu, atlases komisija pielaidīs konkursam visus kritērijiem atbilstošos kandidātus.
Atlases komisija sagatavos to kandidātu sarakstu, kuri atbilst šā paziņojuma A daļas 3. punkta b) apakšpunktā minētajiem specifiskajiem atbilstības kritērijiem. Šajā sarakstā iekļautie kandidāti tiks pielaisti konkursam. Atlases komisija lems par kandidāta atbilstību kritērijiem, salīdzinot a) pieteikuma veidlapā sniegto informāciju un b) vietnē Apply4EP augšuplādētos dokumentus, kuri apstiprina sniegto informāciju.
Pieņemot lēmumus, atlases komisija balstīsies tikai un vienīgi uz informāciju, kura sniegta pieteikuma veidlapā un kuru apstiprina pievienotie apliecinošie dokumenti. (Sīkāku informāciju sk. “Rokasgrāmatā kandidātiem”.)
2. Pārbaudījumi
Visi konkursam pielaistie kandidāti tiks uzaicināti uz rakstisko pārbaudījumu. Šajā posmā atlases komisija aicinās kandidātus iesniegt Luksemburgas pilsonību apliecinošus dokumentus. Kandidāti, kuri nepieciešamo apliecinājumu neiesniegs, tiks izslēgti no dalības konkursā.
a) Uz dokumentu kopuma balstīta dokumenta sagatavošana franču vai vācu valodā (pirmā valoda), lai novērtētu kandidāta spēju analizēt informāciju un sagatavot tās kopsavilkumu, kā arī teksta rakstīšanas prasmi. Rakstiskajā pārbaudījumā nav paredzēta iespēja izvēlēties tematu.
Maksimālais atvēlētais laiks: 120 minūtes
Vērtējums: no 0 līdz 50 punktiem
Minimālais nepieciešamais punktu skaits: 25 punkti
Šis pārbaudījums var notikt klātienē vai tiešsaistē.
Uz interviju tiks uzaicināti kandidāti, kuri rakstiskajā pārbaudījumā ieguvuši visvairāk punktu un iegūto punktu skaits nav mazāks par minimālo nepieciešamo punktu skaitu. Uz interviju uzaicināto kandidātu skaits būs divreiz lielāks nekā iecerētais piemēroto kandidātu skaits. Ja saraksta pēdējā kvalificējošā vietā būs vairāki kandidāti ar vienādu punktu skaitu, atlases komisija uzaicinās uz interviju visus attiecīgos kandidātus.
b) Intervija ar atlases komisiju franču vai vācu valodā (pirmā valoda), lai pārbaudītu, vai kandidātiem piemīt darbam Parlamentā nepieciešamās pamatkompetences: vēlme arvien pilnveidoties, elastīgums, komandas gars un gatavība sadarboties, orientēšanās uz rezultātu un uzticamība. Atlases komisija pārbaudīs arī kandidāta pieteikuma veidlapā norādītās otrās valodas zināšanas.
Maksimālais ilgums: 60 minūtes
Vērtējums: no 0 līdz 50 punktiem
Minimālais nepieciešamais punktu skaits: 25 punkti
Šis pārbaudījums var notikt klātienē.
Kandidāti jau laikus saņems norādījumus par testu norisi. Testi notiks konkrētā datumā un konkrētā laikā. Kandidāti, kuri neatbildēs uz uzaicinājumu, ar kuriem nebūs iespējams sazināties pa e-pastu vai kuri neieradīsies uz testu, tiks diskvalificēti, izņemot force majeure gadījumus. Kandidātiem precīzi jāievēro saņemtie norādījumi. Kandidāti, kuri neievēros norādījumus vai rīkosies neatbilstoši norādījumiem, tiks nekavējoties diskvalificēti.
3. Piemēroto kandidātu saraksts
Atlases komisija sagatavos piemēroto kandidātu sarakstu, iekļaujot tajā kritērijiem atbilstošo 10 kandidātu vārdus, kuri pārbaudījumos kopumā būs ieguvuši visvairāk punktu, kā noteikts A daļas 1. punktā “Vispārīgā informācija”. Kopumā iegūtais punktu skaits ir rakstiskajā pārbaudījumā un intervijā ar atlases komisiju iegūto punktu kopskaits, kā attiecīgi minēts šā paziņojuma B daļas 2. punkta a) un b) apakšpunktā, ar nosacījumu, ka kandidāts abos pārbaudījumos ieguvis vismaz minimālo nepieciešamo punktu skaitu. Ja uz pēdējo vietu vairākiem kandidātiem būs vienāds punktu skaits, sarakstā var tikt iekļauti visi attiecīgie kandidāti. Piemēroto kandidātu vārdi sarakstā tiks iekļauti alfabētiskā secībā.
Piemēroto kandidātu saraksts būs spēkā līdz 2027. gada 31. decembrim. Ar iecēlējinstitūcijas lēmumu šo termiņu var pagarināt. Ja saraksta derīguma termiņš tiks pagarināts, tajā iekļautos kandidātus par to laikus informēs.
Konkursu izturējušos kandidātus par rezultātiem informēs individuāli, un piemēroto kandidātu sarakstu publicēs Eiropas Parlamenta oficiālajā tīmekļa vietnē.
Ja kandidātam tiks izteikts darba piedāvājums, pārbaudes nolūkos būs jāuzrāda visu prasīto dokumentu oriģināli, tostarp diplomi un apliecinājumi par darba pieredzi.
Kandidāta vārda iekļaušana piemēroto kandidātu sarakstā nenozīmē tiesības uz darba piedāvājumu, nedz arī garantē to, ka kandidāts šādu piedāvājumu saņems.
Svarīga piezīme: kā minēts Prezidija lēmuma 3. pantā “Pieņemšana darbā”, “[l]ai nodrošinātu, ka tiek ievērots Civildienesta noteikumu 27. pantā paredzētais pienākums nevienu amatu nerezervēt konkrētas dalībvalsts pilsoņiem, un neskarot konkursus, kas organizēti saskaņā ar Civildienesta noteikumu 29. panta 3. punktu, uz to konkursu sekmīgajiem kandidātiem, kuri organizēti, pamatojoties uz šo noteikumu 2. pantu, attiecas tādi paši nosacījumi kā uz citu Eiropas Parlamenta vai EPSO rīkotu konkursu sekmīgajiem kandidātiem”.
C. PIETEIKUMU IESNIEGŠANA
Kā pieteikties?
Kandidātiem jāpiesakās tiešsaistes platformā Apply4EP: https://apply4ep.gestmax.eu/search.
Pirms pieteikuma veidlapas aizpildīšanas ir rūpīgi jāizlasa “Rokasgrāmata kandidātiem Eiropas Parlamenta organizētos konkursos” un jāsagādā attiecīgie apliecinošie dokumenti.
Pieteikumu iesniegšanas termiņš
Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir
2024. gada 24. maijs plkst. 12.00 pēc Briseles laika.
Tiklīdz kandidāta iesniegtā pieteikuma veidlapa būs validēta, kandidātam automātiski tiks nosūtīts apstiprinājums par pieteikuma saņemšanu.
Saziņai par šo konkursu izmantojams tikai Apply4EP lietotājkonts. Lūdzam NEZVANĪT un neuzdot jautājumus par konkursu.
Kandidātiem ir regulāri jāpārbauda savā Apply4EP lietotājkontā norādītās e-pasta adreses iesūtne.
Atpakaļ uz sarakstu